Būt dabā

Jāsaka godīgi, kā ir - es nezināju neko par tādu Āraišu arheoloģisko parku! Kā tad es nonācu šeit?! Šoreiz tas pateicoties draugam, kas mani te ieveda un parādīja līdz šim man nezināmu vietu. Tāds nu arī šoreiz tas stāsts būs, īsti nezinot un neiedziļinoties vēsturē, mēģināšu aprakstīt redzēto. Sākumā dodamies uz Āraišu ezerpili. Pie mašīnu stāvlaukuma atrodas arī kase, par ieeju ezerpils teritorijā ir jāmaksā. Protams, kā jau daudzas vietas, arī šeit ir nedaudz pretīmnākoši studentiem, un tiekam iekšā par lētāku samaksu (ja atmiņa neviļ, studentam ieeja ir par 1.00Eur). Skatu uzreiz piesaista pilsdrupas, kas atrodas tieši pretī, bet tām paejam garām. Dodamies uz mūsuprāt galveno apskates vietu, kas ir Āraišu ezerpils. Koka laipa ved līdz nelielām koka mājiņām, ko ieskauj ezers. Šī kādreiz ir bijusi nometne, kas celta uz mazas saliņas. Šobrīd var apskatīt ezerpils rekonstrukciju, kas esot visai precīzs atdarinājums 9.,10 gadsimtā celtajai nometnei. Ikviens, kas vēlas, var mā...

Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos.  Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums...

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt vietas, kas daudziem jau sen aizmirstas. Viena   no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē. Foto: Dārta Pavlovska Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes, Murjāņos un līdz tai ir viegli nokļūt. Visai lielu gabalu braucām pa šauru meža ceļu uz kura nebūtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens pretī nebrauca. Nobraucām no kalniņa lejā un nonācām savā galamērķī. Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa. Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Turpat atrodas upīte un ir jāpāriet pāri, manuprāt, ne pārāk drošam tiltiņam, lai nonāktu trases teritorijā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu...