Tver smaidus Ieriķu dzirnavu dabas takā

Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos. 

Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku

Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums, lai taku turpinātu uzturēt labā kārtībā.

Kāpjot lejā, pa koka kāpnītēm, mēs nonākam uz takas. Jau pašā sākumā var redzēt no ķērpjiem veidotus lielus gliemežus, kas parāda to, ka šo taku cenšas padarīt interesantāku bērniem un rūpējas, lai ikvienam tā būtu skatāma un baudāma. Lai gan jāatdzīst, ka man šie mākslīgi veidotie sūnu objekti, neiet pie sirds un mani tas neuzrunā. Pastaigu taka ir veidota no ērta seguma taciņām. Pateicoties šīm taciņām, upes krastus iespējams izstaigāt sausām kājām.

Tāpat kā takas sākumā apmeklētājus sagaida veidotie gliemeži, arī pārējā takas daļā var novērot dažādus no siena vai sūnām veidotus zvērus vai cilvēku siluetus. Šeit patiešām var redzēt, ka takas uzturētāji ļoti cenšas padarīt pastaigu vizuāli baudāmu. Ir izveidotas atpūtas vietiņas, kā arī šūpoles.

Saskati smaidus Meldrupē

Takai cauri tek upīte, kas ar tekoša ūdens skaņām padara šo pastaigu relaksējošu. Upes nosaukums ir Meldrupe, bet tā tiek dēvēta arī par Ieriķupīti, Dzirnupīti vai par Grūbupīti. Kopš 1974. gada upe ir aizsargājams dabas objekts. Iesaku upi un tās krastus pavērot cītīgāk. Tajā var saskatīt apslēptas, bet ļoti interesantas akmens sejas, ko šeit mēdz dēvēt arī par ūdens gariņiem. Dažas sejas jau ir grūti saskatāmas, jo ir apaugušas ar sūnām. Šīs sejas ļoti piesaistīja manu uzmanību un likās kaut kas unikāls, jo nevienā citā dabas takā nebiju ko tādu redzējusi. Ja nemaldos, pastaigas laikā kopumā redzēju septiņas ūdenī apslēptas akmens sejas. Toties takas uzturētāji stāsta, ka akmens ūdensveču skaits ir mainīgs, tāpēc jābūt ļoti vērīgam. Katram akmens ūdensvecim ir izveidota citādāka sejas izteiksme, kas padara skatu daudz interesantāku. 

Jorģis - Ieriķu dzirnavu ūdensrats 

Galvenais apskates objekts šeit pavisam noteikti ir dzirnavas. Ieriķu dzirnavas ir vairāk nekā 300 gadu vecas. Pēc 1987.gada ugunsgrēka no dzirnavām ir palikuši tikai iespaidīgi mūri. Atjaunotais dzirnavu ūdensrats nosaukts agrākā saimnieka Ziemeļa vārdā – par Jorģi. Tas ir viens no lielākajiem Baltijā darbojošajiem ūdensratiem. Jorģis sver vairāk kā trīs tonnas, jo ir piesūcies ar ūdeni. Tā diametrs ir pieci metri. Pie dzirnavām atrodas arī neliels, brīnišķīgs strautiņš.

Takas pārsteigums - ūdenskritumi

   

Taku apburošāku padara ūdenskritumi. Informatīvajos stendos var uzzināt, ka Meldrupe ir vienīgā upe Latvijā ar tik izteikti lielu kritumu – tikai 200m garā posmā līmeņu starpība ir 12m, tā veidojot septiņus dažāda augstuma ūdenskritumus.  Pie viena no ūdenskritumiem ir izveidota „Titānika” vieta, jeb trīsstūrveida skatu platforma. No augšas skatoties šī vieta atgādina bultu, kas norāda uz ūdenskrituma pusi.

Nesteidzies, sajūti mieru

Taka nav gara (aptuveni 1km), bet es ieteiktu nesteigties to izstaigāt. Ir daudzas jaukas vietiņas, soliņi kur pasēdēt un izbaudīt mieru, ko var sajust šeit. Takā var dzirdēt gan upes tecēšanu, gan strautiņu un nelielos ūdenskritumus. Ūdens skaņas nomierina un noņem stresu, tāpēc velti mazliet laika kādā atpūtas stūrītī un relaksējies. 

Ieteiktu nedoties uz šejieni kā uz galveno apskates objektu brīvdienā, tad var sanākt neliela vilšanās par to, ka taka ir tik īsa. Labāk ieplāno taku apskatīt, ja sanāk braukt garām. Iespējams to vari apvienot ar Cēsu pilsētas apciemojumu.

Ieriķu dzirnavu dabas taku noteikti ir vērts apskatīt jau tagad, vasaras siltajā laikā, kad ir vēlme nesteidzīgi uzkavēties pie Meldrupes. Toties interesants variants ir atbraukt uz Ieriķiem rudenī un ziemā, kad šeit tiek izveidots gaismas parks. Krāsainās gaismas padara taku un ūdenskritumus maģiskus. Esot tur, par drūmo un tumšo laiku noteikti piemirstas. Toties jāatdzīst, ka tikai vasarā uzmanību piesaistīs akmens ūdensveču interesantās sejas grimmases, kas paslēpušās vairākās vietās. Ziemā visdrīzāk tās nebūs saskatāmas. 

Starpcitu, Ieriķu dzirnavu dabas takā tiek rīkoti arī dažādi pasākumi, iespējams ir vērts kādu apmeklēt. Jaunumiem seko līdzi Ieriķu dabas takas facebook lapā! 

Nepabrauciet garām skaistām vietām!

Dārta

Foto: Dārta Pavlovska