Leģendārā Murjāņu kamaniņu trase

-
Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt vietas, kas daudziem jau sen aizmirstas. Viena  no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē.
Foto: Dārta Pavlovska
Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes, Murjāņos un līdz tai ir viegli nokļūt. Visai lielu gabalu braucām pa šauru meža ceļu uz kura nebūtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens pretī nebrauca. Nobraucām no kalniņa lejā un nonācām savā galamērķī. Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa.
Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Turpat atrodas upīte un ir jāpāriet pāri, manuprāt, ne pārāk drošam tiltiņam, lai nonāktu trases teritorijā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu pa kalnu, un pazūd koku biezoknī. Kamaniņu trase celta 1978.gadā no koka dēlīšiem un tas bija roku darbs. Trase izskatās tiešām iespaidīgi, lai gan tai ir dažādi defekti un bojājumi. Turpat esošā ēka ir pamesta, toties var redzēt dažādas sadzīviskas lietas. Pagalmā atstāts vecs ledusskapis, kas nav aizvests prom. Eja uz pagrabu atstāta vaļā, bet iekšā negājām, arī mājā nelauzāmies. Trases teritorijā atrodas pussagruvusi būda, kurā atrodas dažādas kamaniņu detaļas un paliekas. Teritorijā ir saglabājušies arī citi objekti, piemēram, vingrošanas stieņi un kāds trenažieris, kur sportisti ir pavadījuši laiku gatavojoties saviem startiem trasē.
Trases lejasdaļā mēs pārvietojamies pa pašu trasi, tā liekas visai droša. Vietām izskatās, ka trasi kāds mēģinājis uzturēt un ir ielikti jauni dēlīši, kas aizpilda trases caurumus. Trasē pat atrodas spuldzītes, ko nav skāruši  vandāļi. Toties, meklējot trases sākumu un dodoties pa kalnu augšup, pazūd trases pamats un nākas iet pa iemītu taciņu. Jo dziļāk krūmu biezoknī dodamies, jo trase izskatās arvien bēdīgākā stāvoklī. Kāpt augšā nākas pa visai stāvu kalnu. Nonākot augšā, var apskatīt trases sākumu, kas, manuprāt, ir visbēdīgākajā stāvoklī. Trases gals ir satrunējis. Turpat atrodas saldējamā iekārta.
Attīstoties sportam un modernizējoties gan pašām kamanām, gan trasēm, Murjāņu koka trase vairs netiek izmantota. 1986. gadā tiek uzbūvēta bobsleja un kamaniņu trase Siguldā.
Pateicoties tam, ka trase atrodas nomaļā vietā, šeit nav vērojami vandāļu postījumi. Manīju tikai atstātu grafiti uz ēkas. Internetā daži ceļotāji apraksta, ka trases teritoriju ir iemīlējušas čūskas. Manuprāt šīs runas par čūsku mitekļiem nav patiesas, jo nenācās pastaigas laikā sastapt nevienu čūskulēnu. Tas iespējams ir lai maldinātu ceļotājus un cilvēki neiegrieztos šajā trasē tik bieži.
Foto: Dārta Pavlovska

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Bumbu kalniņa skatu tornis Rīgā

-
Attēls
        Maijā ir tik skaisti un saulaini vakari, ka nevar nosēdēt mājās. Tā kādā vakarā, zvilnot pa gultu, spontāni radās ideja, ka jābrauc kaut kur sagaidīt saulrietu. Kad atlikusi stunda līdz riet saule, tiek izskatīts variants doties apskatīt Bumbu kalniņa skatu torni Rīgā.         Līdz tornim ir viegli nokļūt. Automašīnu var novietot gandrīz paša torņa pakājē. Uz torni var iet gan no ceļa, gan pa koka kāpnēm no piemiņas vietas puses.         Skatu tornis ir visai apmeklēts. Arī šajā vakarā mēs tur nebijām vienīgie. Tornis skaitās uguns novērošanas tornis un tā pašā augšā ir novērotāja namiņš, kas apmeklētājiem nav pieejams. Taču zem tā ir plaša skatu platforma no kuras skats sniedzas tālu.         Pēc skatu torņa apskatīšanas nolemjam pastaigāt pa koka laipas taku. Apkārt ir priežu audze, kas ļoti interesanti liecas un aug kalna slīpumā.  Lai saulaini maija vakari! Dārta...
Lasīt vairāk

Tver smaidus Ieriķu dzirnavu dabas takā

-
Attēls
Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos.  Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums...
Lasīt vairāk