Būt dabā

Jāsaka godīgi, kā ir - es nezināju neko par tādu Āraišu arheoloģisko parku! Kā tad es nonācu šeit?! Šoreiz tas pateicoties draugam, kas mani te ieveda un parādīja līdz šim man nezināmu vietu. Tāds nu arī šoreiz tas stāsts būs, īsti nezinot un neiedziļinoties vēsturē, mēģināšu aprakstīt redzēto. Sākumā dodamies uz Āraišu ezerpili. Pie mašīnu stāvlaukuma atrodas arī kase, par ieeju ezerpils teritorijā ir jāmaksā. Protams, kā jau daudzas vietas, arī šeit ir nedaudz pretīmnākoši studentiem, un tiekam iekšā par lētāku samaksu (ja atmiņa neviļ, studentam ieeja ir par 1.00Eur). Skatu uzreiz piesaista pilsdrupas, kas atrodas tieši pretī, bet tām paejam garām. Dodamies uz mūsuprāt galveno apskates vietu, kas ir Āraišu ezerpils. Koka laipa ved līdz nelielām koka mājiņām, ko ieskauj ezers. Šī kādreiz ir bijusi nometne, kas celta uz mazas saliņas. Šobrīd var apskatīt ezerpils rekonstrukciju, kas esot visai precīzs atdarinājums 9.,10 gadsimtā celtajai nometnei. Ikviens, kas vēlas, var mā...

Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos.  Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums...

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt vietas, kas daudziem jau sen aizmirstas. Viena   no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē. Foto: Dārta Pavlovska Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes, Murjāņos un līdz tai ir viegli nokļūt. Visai lielu gabalu braucām pa šauru meža ceļu uz kura nebūtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens pretī nebrauca. Nobraucām no kalniņa lejā un nonācām savā galamērķī. Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa. Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Turpat atrodas upīte un ir jāpāriet pāri, manuprāt, ne pārāk drošam tiltiņam, lai nonāktu trases teritorijā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu...

Vai vēlies palūkoties uz Latgali no augšas? Latgale ir ļoti skaista un bagātīga vieta. Ar vārdu „bagātīga” es raksturoju tās dabu – te ir daudz mežu, pakalnu un, protams, ezeru. To visu ir vērts redzēt arī no augšas. Uzkāpjot Latvijas augstākajā skatu tornī, kas ir Lielā Liepukalna skatu tornis, izcils skats garantēts! Tornis pirmo reizi tika atklāts 2011.gadā, kas sniedza iespēju interesentiem uz Latgali palūkoties no putna lidojuma. Pavisam nesen (2019.gadā) tornī norisinājās remontdarbi, lai torņa apmeklējums būtu drošs. Izmanto iespēju apskatīt atjaunoto Lielā Liepukalna skatu torni!    Sagatavojies! Došanos uz Lielā Liepukalna skatu torni vari padarīt mazliet interesantāku. Uzrīko sev nelielu pārgājienu, vai pikniku Liepukalnā kopā ar draugiem vai ģimeni. Tev noteikti vajadzēs:     • Ērtus apavus – esi gatavs iešanai kalnā     • Ūdens pudeli,     • Nepieciešamās uzkodas piknikam,     • Enerģiju un vēlmi kustēties! Ceļš līdz torni...

Latgale ir ļoti skaista un bagātīga vieta. Ar vārdu „bagātīga” es raksturoju tās dabu - te ir daudz mežu, pakalnu un, protams, ezeru. To visu ir vērts redzēt arī no augšas. Šādu iespēju sniedz Latgalē uzbūvētie skatu torņi. Rēzeknes novadā atrodas Ančupānu skatu tornis, uz ko arī šoreiz devāmies. Foto: Dārta Pavlovska Navigācija, kā jau ierasts, ved mūs pa „labākajiem un īstajiem” ceļiem.   Braucām pa meža ceļu līdz ieraudzījām mežā skatu torni. Bet nē, mēs vēl nebijām ne tuvu skatu tornim, bet vismaz to redzējām. Noteikti esam uz neīstā ceļa, bet tā kā redzam skatu torni, nolemjam mašīnu atstāt ceļa malā un līdz skatu tornim iet ar kājām caur mežu, lai nevajadzētu braukāt apkārt un meklēt ceļu, kas ved līdz skatu tornim. Tā nu mašīnu atstājuši, ejam cauri mežam, kāpjot Ančupānu pakalnā. No ceļa skatu tornis izskatījās tuvāk, bet ar kājām sanāca iet visai lielu gabalu. Vismaz kārtīga pastaiga pa mežu. Man tak patīk! Esam šeit sezonā, kad aug mellenes, tāpēc, ja ir vēlm...

Es dzīvoju ļoti tuvu Latgalei, bet vēl nekad nebiju izbraukājusi to. Šajā vasarā to mainu, un dodos apskatīt, kā izskatās zilo ezeru zeme – Latgale. Viens no maniem galvenajiem mērķiem ir apskatīt maģisko vietu Velnezeru jeb Čertoka ezeru. Mani ieinteresē visi nostāsti par šo ezeru, un rodas vēlme to apskatīt arī pašai. Foto: Dārta Pavlovska Atrast ezeru šobrīd nav grūti, jo tas ir kļuvis par daudzu tūristu galamērķi. Ezera apkārtnē ir izveidotas koka dēļu takas, trepes un skatu platformiņas – viena mazāka, ar iespēju paraudzīties uz ezeru nedaudz no augšas, bet otra lielāka pie paša ezera krasta. Dēļu takas tika izveidotas, lai saudzētu dabu. Ezera apmeklētāji bija staigājuši, kur kuram tīk, toties tagad ir vēlams staigāt pa izveidotajām takām, lai nenomīdītu augus ezera tuvumā. Skatu maģiskāku padara mežs, kas ieskauj ezeru un atspīd ūdenī. Biju gaidījusi iespaidīgāku ezera ūdens krāsu. Laikam daudzās bildes, ko esmu redzējusi, ir nedaudz maldinošas.  Arī dažādi avoti...

Daudziem brīvdienu galamērķis ir Ventspils. Šajā pilsētā, protams, ir daudz skaistu vietu, ko apskatīt, bet arī pa ceļam līdz Ventspilij ir ko redzēt. Dodoties no Rīgas uz Ventspili, ir vērts pa ceļam piestāt dažādās vietās, lai apskatītu ko jaunu. Pastāstīšu par diviem skatu torņiem, kuros iegriezāmies mēs, nenovirzoties no sava maršruta. Foto: Dārta Pavlovska Kamparkalna skatu tornis Pirmais skatu tornis, kurā iegriezāmies ir Kamparkalna skatu tornis, kas atrodas Talsos. Pats Kamparkalns esot Ziemeļkurzemes augstākā vieta.  Šis tornis mūs nedaudz aizkavēja, jo atrast to nebija nemaz tik viegli. Navigācija ved tikai līdz kalnam (pat nevarēja īsti pateikt, ka tas ir kalns, vairāk kā vienkārši mežs). Mazliet sākumā pabraukājām apkārt, līdz sapratām, ka jāseko ceļam un jābrauc dziļi mežā. Tā pa kalniņiem un meža celiņu nonācām pie nelielas norādes „Skatu tornis”, kas beidzot likās cerīgāk, ka esam īstajā vietā. Mašīnu tur arī atstājām un labi, ka tā. Tālāk ceļš nav iz...

Viena no manām mīļākajām vietām vasarā ir Saulkrasti. Es esmu iemīlējusi pludmali un jūru, kas Saulkrastos liekas tīrāka kā citās vietās.  Protams, vietām ir redzami kādi atkritumi, kas nav nonākuši līdz tiem paredzētām atkritumu tvertnēm, bet tas nekrīt acīs tik ļoti kā citās vietās.  Labprāt šeit atbraucu kādā brīvā dienā, lai iegūtu iedegumu, pazvilnētu pludmalē un nopeldētos. Bet ko tad, ja negribas gulšņāt? Saulkrastos ir iespēja apskatīt Balto kāpu kā arī iziet Saulrieta taku. (Lai atstātu mašīnu stāvvietā, kas tuvāk Baltajai kāpai, ir jāmaksā skaidrā naudā). Vēsāku dienu izmantoju, lai apskatītu Balto kāpu un pastaigātu pa Saulrieta taku, jo negribējās ne iet peldēties, ne gulšņāt smiltīs. Inčupes labajā krastā ir apskatāma Baltā kāpa. Informatīvajos stendos var uzzināt par Baltās kāpas veidošanās procesu. Taka ir veidota no koka dēļiem, ir daudz pakāpienu kā arī skaistas atpūtas platformas no kurām paveras skats uz pludmali un jūru. Saulrietā noteikti izskatās li...

        Ko darīt svētdienā? Šis jautājums bieži nomoka tos, kas nevēlas savas brīvdienas nosēdēt mājās. Tāpat arī mēs ar draugu reizēm viens otram uzdodam šo jautājumu – ko darīsim svētdienā? Saulainas dienas vairāk motivē mani kaut kur doties. Jau pavasara sākumā radās vēlme apskatīt Cenas Tīreli. Par to biju tikai dzirdējusi, zināju, ka ir koka laipa un redzējusi dažas bildes no skatu torņa. Šī svētdiena, kurā mēs nezinājām ko darīt, bija lieliska diena, lai dotos beidzot apskatīt Cenas tīreli. Foto: Dārta Pavlovska         Vispirms gan pastāstīšu, ka uz Cenas tīreli nedodamies pirmo reizi. Vienreiz braucot no Liepājas uz Rīgu, izčīkstēju draugam, ka vajag iebraukt apskatīt Cenas tīreli. Tā kā tas ir pa ceļam, iebraucām ar. Tuvojās jau vakars, bet likās, ka tas mūs neapturēs un sākām savu pastaigu. Diemžēl, kā jau agros pavasaros ierasts, satumst ļoti ātri. Noejot kādu gabalu un saprotot, ka šī taka ir daudz garāka nekā esam iedomājušie...

        Reizēm gribās uz pavisam neilgu laiciņu izrauties no visa ierastā, atlikt darbus un pabūt kur citur. Tas arī ir iemesls, kāpēc kādā vakarā devos uz Dzintaru skatu torni.         Skatu torņa apskatīšana ir bez maksas, bet par iebraukšanu Jūrmalā ir jāmaksā.         Dzintaru skatu tornis uzrunā ar vizuālo izskatu, kas atšķiras no citiem koka skatu torņiem. Torņa kāpnes un platforma veidota no metāla, bet torņa apdare ir koka.         Ir izveidotas 12 platformas dažādos augstumos, tas ir labi tiem, kam ir bail no augstuma un negribas kāpt līdz pašai torņa augšai. Torņa augstākā platforma atrodas 33,5 metru augstumā. Turklāt skats no augšas paveras ne tikai uz tālieni, bet var arī redzēt visu, kas notiek zem Tavām kājām.         Pēc skatu torņa apskatīšanas dodamies tur pat pie jūras, lai sagaidītu saulrietu.         Tādi nelielie izb...