Sajust vēju. Ainažu Ziemeļu mols

-
        Izvēdināt galvu no nedēļas laikā sakrātajām darīšanām, vislabāk var pie jūras. Šoreiz par Ainažu Ziemeļu molu, kas ļauj ieiet līcī un sajust vēja spēku. 
        Atstājot mašīnu stāvlaukumā netālu no Igaunijas robežas, var sākt savu ceļu uz Ainažu Ziemeļu molu. Pie stāvvietas atrodas atpūtas vieta kā arī labiekārtota āra tualete. Laba iespēja nelielam piknikam pie valsts robežas. Lai nonāktu līdz molam, sākumā ceļš jāveic pa koka laipu. Tā kā man ļoti patīk koka laipas, tas ir kā papildus pluss manam braucienam uz molu. Vietām laipas posmi ir izjukuši, bet tas pastaigā netraucē un neliekas kā liels šķērslis.   (Atbraucot uz molu 2018.gada vasarā, pamanu zīmi, ka taka slēgta. Uz molu varot nonākt ejot pa citu taku, toties es to nemeklēju. Tā kā ir sauss laiks, gāju pa veco taku, kas nu vairs nav koka laipa. Var redzēt, ka koka dēļi turpat ir dedzināti, toties taka vienalga izskatās iemīta un ir iespējams ātri nokļūt uz mola (pavisam noteikti tā ir ātrāk nekā meklējot otru taku).
        Koka laipa beidzas pie laukakmeņu krāvuma. Tur arī sākas Ainažu Ziemeļu mols. Uz tā uzkāpjot, var sākt savu pastaigu pa laukakmeņu taku. Mols ir vairāk kā puskilometru garš, kas sastāv no lieliem laukakmeņiem. Mola garums krastā ir 361 m, bet tālāk līcī sasniedz 42 m garumu.
Blakus laukakmeņu takai atrodas Randu pļavas. Tajās var saskatīt robežas mietiņus, jo mols atrodas tuvu Igaunijas robežai. Randu pļavās mīt vairākas putnu sugas.
        Mola sākums ir visai gluds un akmeņi stāv stabili, nav grūtību pārvietoties, toties ejot tuvāk līcim, sākas kāpelēšana pa dažādu lielumu laukakmeņiem, kas mēdz arī kustēties. Tas pastaigu apgrūtina, un pavisam noteikti tālāko ceļu būtu grūti veikt cilvēkam uz kruķiem. Arī ar maziem bērniem ir grūti veikt šo posmu, jo mazs bērns nespēs izkāpelēt pa lielajiem akmeņiem, toties to nest rokās nebūs viegli. Vasarā sausajā laikā ir iespēja iet blakus laukakmeņu krāvumam, jo līcis vasarā ir visai tālu atkāpies, tā atvieglojot pastaigu. 
        Līcī var vērot putnus, kas pārvietojas gan pa Latvijas zemi, gan iepeld Igaunijā.
      Uz mola ir spēcīgāks vējš kā citur. Tas ir jāsajūt, ir jāļauj tam jaukt matus un jāļauj izvēdināt galvu. Ja esam nolēmuši, kaut kur doties, tad tam jāatdodas pilnībā! Pastaigas laikā nav jādomā par atstātajiem darbiem, nav jādusmojas par vēju, kas svaida matus uz visām pusēm... ir jābauda!
Lai izdodas izvēdināt galvu!
Dārta 

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Bumbu kalniņa skatu tornis Rīgā

-
Attēls
        Maijā ir tik skaisti un saulaini vakari, ka nevar nosēdēt mājās. Tā kādā vakarā, zvilnot pa gultu, spontāni radās ideja, ka jābrauc kaut kur sagaidīt saulrietu. Kad atlikusi stunda līdz riet saule, tiek izskatīts variants doties apskatīt Bumbu kalniņa skatu torni Rīgā.         Līdz tornim ir viegli nokļūt. Automašīnu var novietot gandrīz paša torņa pakājē. Uz torni var iet gan no ceļa, gan pa koka kāpnēm no piemiņas vietas puses.         Skatu tornis ir visai apmeklēts. Arī šajā vakarā mēs tur nebijām vienīgie. Tornis skaitās uguns novērošanas tornis un tā pašā augšā ir novērotāja namiņš, kas apmeklētājiem nav pieejams. Taču zem tā ir plaša skatu platforma no kuras skats sniedzas tālu.         Pēc skatu torņa apskatīšanas nolemjam pastaigāt pa koka laipas taku. Apkārt ir priežu audze, kas ļoti interesanti liecas un aug kalna slīpumā.  Lai saulaini maija vakari! Dārta...
Lasīt vairāk

Tver smaidus Ieriķu dzirnavu dabas takā

-
Attēls
Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos.  Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums...
Lasīt vairāk

Leģendārā Murjāņu kamaniņu trase

-
Attēls
Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt vietas, kas daudziem jau sen aizmirstas. Viena   no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē. Foto: Dārta Pavlovska Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes, Murjāņos un līdz tai ir viegli nokļūt. Visai lielu gabalu braucām pa šauru meža ceļu uz kura nebūtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens pretī nebrauca. Nobraucām no kalniņa lejā un nonācām savā galamērķī. Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa. Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Turpat atrodas upīte un ir jāpāriet pāri, manuprāt, ne pārāk drošam tiltiņam, lai nonāktu trases teritorijā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu...
Lasīt vairāk