Būt dabā

Latvijas dzīvnieku audzētavās un mazajos zoo ir iespējams apskatīt alpakas, kuras pirms vairākiem gadiem Latvijas teritorijā nebija vēl novērojamas. Par alpaku dzimteni var uzskatīt Dienvidameriku, tāpēc jābrīnās, kā šie dzīvnieki ir mērojuši tik garu ceļu un nokļuvuši arī mūsu dzimtenē. Kas ir šie dzīvnieki un kāpēc tie kļūst tik populāri, uzzini rakstā. Izskatīgie un cēlie dzīvnieki Daudzi alpakas jauc ar lamām, jo tām ir visai līdzīgs izskats. Alpakas ir kamieļu dzimtas mājdzīvnieki un, kā izrādās, to priekštece ir savvaļā dzīvojošā vikunja. Alpakas daudziem var izskatīties visai lielas un smagas, toties patiesībā to ķermeņi ir ļoti slaidi un smalki, kā arī tām ir ļoti garšs kakls un kājas. Alpakas vizuāli masīvas padara to vilna, kas izaug līdz pat 50 centimetriem gara. Biezais apmatojums palīdz alpakām pārciest dažādas gaisa temperatūru maiņas.  Var izšķirt divas alpaku šķirnes – huacaya (huakaija) un suri . Huacaya ir populārāka šķirne audzēšanai, tās vilna ir īsāka nekā sur...

Arvien biežāk sāk parādīties bildes ar cilvēkiem uz SUP dēļiem. Vai tas ir pēdējo vasaru trends vai tomēr gana nopietna aktivitāte!? To es vēlējos noskaidrot, tāpēc devos pati izmēģināt SUPošanu ezerā. Ja vēl neesi paspējis, tad šī vasara ir īstais laiks, lai izmēģinātu SUPošanu. Tas būs lielisks laika pavadīšanas veids ar draugiem vai ģimeni.  Kas ir SUP dēlis un SUPošana SUP (stand up paddleboarding – angļu val.) ir visai plats, stabils sērfa dēlis, kas ļauj pārvietoties pa ūdeni airējot ar vienu airi. Tas ir aktīvas atpūtas veids, kas pēdējos gados ir kļuvis populārs visā pasaulē.  Nebaidies, ja neproti peldēt Nemācēšanai peldēt, nevajadzētu būt iemeslam, lai atteiktos no SUPošanas. Arī manas peldēšanas prasmes ir ļoti sliktas, taču tas neaptur izmēģināt dažādas sportošanas iespējas virs ūdens virsmas. Visās SUP dēļu nomās tiek piedāvātas drošības vestes, tāpēc nav jābaidās, ka var pazust līdzsvars un var gadīties iekrist ūdenī. Mierīga SUPošana var pat palīdzēt pārvarēt b...

Brīvdienās ir vērts ieplānot braucienu uz Priekuļu novadu, lai apskatītu Līču – Laņģu klintis. Jāņem vērā, ka šis apskates objekts nav kā citi, pie kura vari piebraukt, uztaisīt dažas bildes un ātri doties tālāk. Dodoties uz Līču – Laņģu klintīm, ir nepieciešams ierēķināt aptuveni divas stundas (un pat vairāk), lai izstaigātu klintis. Pa ceļam var apskatīt Lodes mālu karjeru, kas man likās visai iespaidīgs. Tas man likās kā labs bonuss, ko apskatīt, lai ceļš uz klintīm neliktos pārāk vienmuļš. Ilgi te uzkavēties, pētot mālus, neiesaku, jo līdz klintīm vēl labs gabals ko iet. Lai gan skatoties pēc norādēm, liekas   ka līdz klintīm ir tikai daži metri, jāņem vērā, ka šie daži metri ir tikai līdz pirmajam klints atsegumam, bet priekšā vēl garš piedzīvojums. Lai apskatītu klintis, jārēķinās ar to, ka būs jāstaigā daudz pa stāvām trepēm, tāpēc jau laicīgi katram pašam jāizvērtē vai veselības stāvoklis un fiziskā sagatavotība atļauj doties šajā piedzīvojumā. Ja no fiziskas slodz...

Baidies no augstuma, bet vēlies sevi izaicināt? Man ir piedāvājums uzkāpt Krustkalna skatu tornī. Foto: Dārta Pavlovska Viss ko es zināju par šo torni, pirms devos uz to, bija tā aptuvenā atrašanās vieta un tas, ka tas ir 25m augsts metāla tornis.   Nebija plānots braukt tieši uz šo torni, lai gan jau kādu laiku tas atradās manā pieturvietu vēlmju listē. Paveicās to ieplānot maršrutā, kad devāmies uz Madonu. Tā šis metāla skatu tornis tika iekļauts kā pieturas punkts. Neko grandiozu no šī torņa negaidīju, jo ir kāpts augstākos skatu torņos, kā piemēram, Kangaru skatu tornis , Lielā Liepukalna skatu tornis , Ančupānu skatu tornis , Kamparkalna skatu tornis , Dzintaru skatu tornis , Priedaines skatu tornis , Ogres Zilo kalnu skatutornis - par kuriem arī vari uzzināt mazliet vairāk blogā „Būt dabā”. Piebraukt var pie paša skatu torņa, jo tas atrodas ceļa malā. Nav jāiet ar kājām līdz tornim, kā tas mēdz būt citur. Mani šokēja torņa uzbūve. Lai gan tornis ir tikai 25m aug...

Liekas, ka teju katrs latvietis zina šo vietu, katrs otrais ir šeit bijis. Toties izskatās, ka joprojām Ķemeru Lielais tīrelis ir TOP vieta, kur doties brīvdienās baudīt dabu un labo laiku. Pirms kādiem trīs gadiem, es biju Ķemeru tīreļa purva laipā vasaras laikā. Jau toreiz man šeit ļoti patika, likās lieliska vieta, kur sagaidīt saulrietu. Tagad ziemas laikā devos uz šo purva taku atkārtoti, lai apskatītu kā te izskatās arī sniegotajās dienās. Pirmais pārsteigums sagaidīja jau pirms iebraukšanas purvā, kad vēlējāmies mašīnu atstāt stāvlaukumā. Izrādās, ka par automašīnas novietošanu ir jāmaksā 2EUR. Liels robs budžetā tas, protams, nav, toties ne visiem vienmēr līdzi ir skaidra nauda. Tāpēc iemet kabatā divīti pirms dodies uz Ķemeru tīreļa purva taku. Pārskatot pieejomo infomāciju interneta resursos, izrādās, ka par autostāvvietu ir bijis jāmaksā jau sen, tikai es tam neesmu pievērsusi uzmanību. Ir norādīts, ka par autostāvvietu ir jāmaksā tūrisma sezonā. Skaidrs nav tikai tas, ...

Šogad ir paveicies ar ziemu - tik sniegota, tik skaista. Es dodos apskatīt jaunas vietas, kas ziemā izskatās īpaši iespaidīgi un romantiski. 2018.gada decembrī tika atvērts jauns skatu tornis un pastaigu taka dabas liegumā „Lielie Kangari”. Līdz Kangariem no Rīgas nav tāls ceļš, jādodas ceļā! Apskatot sociālos tīklus, izskatās, ka Kangaru skatu torni jau ir paspējuši aplūkot ļoti, ļoti daudzi, bet ja Tu vēl neesi paspējis, es ceru sniegt kaut nelielu ieskatu tajā un iespējams iedvesmot Tevi aizbraukt uz Lielajiem Kangariem kādā skaistā, sniegotā ziemas brīvdienā. Foto: Dārta Pavlovska Jābrauc pa autoceļu P4 (Rīga – Ērgļi). Ceļa posmā, kas šķērso Lielos Kangarus, ir asi līkumi un ievērojamas nogāzes. Aizbraukt līdz Lielajiem Kangariem ir viegli, arī skatu tornis atrodas turpat ceļa malā, blakus izveidots auto stāvlaukums. Toties, lai gan skatu tornis atrodas turpat ceļa malā, bija izaicinājums līdz tam nonākt nenokrītot. Lai tiktu pie skatu torņa, ir jādodas lejup pa nelielu...

Jāsaka godīgi, kā ir - es nezināju neko par tādu Āraišu arheoloģisko parku! Kā tad es nonācu šeit?! Šoreiz tas pateicoties draugam, kas mani te ieveda un parādīja līdz šim man nezināmu vietu. Tāds nu arī šoreiz tas stāsts būs, īsti nezinot un neiedziļinoties vēsturē, mēģināšu aprakstīt redzēto. Sākumā dodamies uz Āraišu ezerpili. Pie mašīnu stāvlaukuma atrodas arī kase, par ieeju ezerpils teritorijā ir jāmaksā. Protams, kā jau daudzas vietas, arī šeit ir nedaudz pretīmnākoši studentiem, un tiekam iekšā par lētāku samaksu (ja atmiņa neviļ, studentam ieeja ir par 1.00Eur). Skatu uzreiz piesaista pilsdrupas, kas atrodas tieši pretī, bet tām paejam garām. Dodamies uz mūsuprāt galveno apskates vietu, kas ir Āraišu ezerpils. Koka laipa ved līdz nelielām koka mājiņām, ko ieskauj ezers. Šī kādreiz ir bijusi nometne, kas celta uz mazas saliņas. Šobrīd var apskatīt ezerpils rekonstrukciju, kas esot visai precīzs atdarinājums 9.,10 gadsimtā celtajai nometnei. Ikviens, kas vēlas, var mā...

Aptuveni 72 km no Rīgas, pie autoceļa A2, atrodas neliela, apdzīvota vieta, par kuru iespējams daudzi nemaz nav dzirdējuši – Ieriķi. Izrādās, ka šī ir ļoti skaista vieta, kurai daudzi mēdz pabraukt garām, nepamanot, ka faktiski pie paša autoceļa A2, ir Ieriķu dzirnavu dabas taka. Šo dabas taku biju internetā noskatījusi jau pasen, tāpēc izmantoju izdevību piestāt Ieriķos.  Ceļš līdz dzirnavām pa sakoptu taku Mašīnu stāvvieta atrodas pie Ieriķu dzirnavu dabas takas sākuma. Turpat atrodas arī informācijas centrs, kurā var iegriezties, ja ir vēlme uzzināt vairāk par iespējām pavadīt produktīvi laiku Ieriķos, kā arī var atpūsties tur pat esošajā krodziņā "Pie dzirnakmeņa". Lai izstaigātu Ieriķu dzirnavu dabas taku, ir jāmaksā ieejas maksa. Jāteic gan, ka šī samaksa ir pavisam neliela, ja nemaldos, skolēniem, studentiem un pensionāriem ieeja izmaksā 2.00 EUR, bet pieaugušajiem 3.00 EUR. Tad, kad biju jau nonākusi takā, redzot cik sakopta tā ir, šī ieejas maksa liekas kā ziedojums...

Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka mani neinteresē visiem zināmie un daudzreiz redzētie apskates objekti, kas visbiežāk atrodas pilsētu centros. Neuzrunā skulptūras, strūklakas un citi šāda veida objekti. Interesantāk liekas doties uz nomaļākām vietām, apskatīt vietas, kas daudziem jau sen aizmirstas. Viena   no tādām vietām ir Murjāņu kamaniņu trase, kas lēnām izzūd, bet ļauj atgriezties pagātnē. Foto: Dārta Pavlovska Koka kamaniņu trase atrodas pie Lojas upes, Murjāņos un līdz tai ir viegli nokļūt. Visai lielu gabalu braucām pa šauru meža ceļu uz kura nebūtu vieta divām mašīnām. Labi, ka neviens pretī nebrauca. Nobraucām no kalniņa lejā un nonācām savā galamērķī. Ar kājām nekur nav jādodas, trase atrodas turpat pie ceļa. Lai gan teritorija ir privātīpašums, trasi var apskatīt ikviens. Turpat atrodas upīte un ir jāpāriet pāri, manuprāt, ne pārāk drošam tiltiņam, lai nonāktu trases teritorijā. Nonākot teritorijā, esam trases lejasdaļā. Tālāk trase vijas uz augšu...